Šajā tīmekļa vietnē uzzināsiet par dažādām latviešu dzimtām Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, kā arī Lietuvā, kas ir gan radnieciski saistītas, gan vienkārši bijuši kaimiņi vai seni draugi. Katrai izpētītajai dzimtai ir zināma izcelmes vieta vai muiža, kur uzvārds dots 19. gadsimta sākumā. Lielākajai daļai dzimtu ir apzināts, kurp to pēcteči dzīves laikā ir aizceļojuši vai dzīvo mūsdienās.

Dzimtas un uzvārdi

Šobrīd tiek pētītas saknes vairākām dzimtām, un laika gaitā lapā parādīsies vairāk informācijas un foto par katru no tām. Šeit minētas tikai visvairāk izpētītās ģimenes (alfabētiskā secībā):

• Alsbergs – Kurzemē – sena un liela Talsu puses dzimta, kura uzvārdu saņēma Lībagu muižā 1835.gadā. un Talsu pusē dažādās vietās dzīvo daudzi šīs dzimtas pēcteči.
• Buivids  – Zemgalē un Lietuvas pierobežā  – nav zināms, kur un kad tieši šīs dzimtas uzvārds ir dots, bet pilnīgi noteikti 3 ģimenes ar uzvārdu Buivids minētas jau 1816. gada Ukru muižas dvēseļu revīzijā (toreiz tā ietilpa Lietuvas teritorijā, Kauņas guberņā). Mūsu Buividu dzimta dzīvojusi Ukros no vismaz 1850. gada, bet daudzi tās pēcteči vēlāk pārcēlušies uz citām apkārtnes vietām - Augstkalne, Auce, Bukaiši, Tērvete, Zaļenieki. 
• Dipāns – Vidzemē – 1826. gadā Nēķenes muižas ''Dipānu'' mājas saimnieki izvēlas sev uzvārdu Dipāns (Dippan). 19. gs. vairāki ģimenes pēcteči aizceļo uz citām Alūksnes puses muižām, daži arī uz Rīgu.
• Drigge – Vidzemē – tieši šīs dzimtas izcelsme ir Ilzenes muižā, kur 1826.gadā saņemts uzvārds ''Drigge". Daudzi šīs ģimenes pēcteči dzīvo Alūksnes pusē vēl joprojām, bet viena daļa ir pārcēlušies uz Cēsīm vai Rīgu. 
• Erdmanis – Vidzemē – Mālpils
• Frīdenbergs – Kurzemē – sena un liela Talsu puses dzimta, kura uzvārdu saņēma Lībagu muižā 1835. gadā. Šis ir populārs uzvārds tajā pusē, un dažkārt kaimiņos dzīvo vairākas nesaistītas Frīdenbergu dzimtas.
• Galevics – Zemgalē – dzimta, kas 19. gs dzīvo Ukros un šis uzvārds parādās Ukru muižas revīzijā jau 1816. gadā, bet viena daļa 19. gs. beigās dodas uz kaimiņu muižu – Mežmuižu (mūsdienu Augstkalne)
• Kazlovskis – Kurzemē – Eņģeļmuiža, kas atrodas netālu no Lībagiem.
• Kunigs – Zemgalē – Mežmuiža (Augstkalne) 
• Lagzdiņš – Kurzemē – šai dzimtai izcelsme ir Talsu apriņķī, bet nav zināms, kurā muižā uzvārds saņemts. Toties jau 19. gs. beigās šī Lagzdiņu dzimta dzīvo  Lībagos, Nurmuižā, vēlāk dzimtas pēcteči izklīduši pa visu Latviju, un viena liela daļa vēl arvien dzīvo Talsu pusē, bet vairāki Lagzdiņu pēcteči 20. gs. otrajā pusē dzīvo Jelgavā un Liepājā.
• Lūkumītis (Lūkumietis) – Vidzemē – šis maz zināmais uzvārds dots 1826.gadā Alūksnes puses Lāzberģes muižā, ''Lūkumīšu'' māju iedzīvotājiem. Tās ir mājas, kas atrodas pie Lūkumīšu ezera un muižu revīzijās ir vismaz kopš 1816. gada. Uzvārdu došanas laikā Lūkumīši ir liela ģimene, tāpēc jaunākie dēli, kam nav izredžu mantot vecāku mājas, pārceļas uz dzīvi un atrod darbu citās apkārtnes muižās: Kalnapededzē, Mārklanē, Bejā.
• Mežstiba  – Kurzemē – sena dzimta no Nurmuižas, Talsu pusē. Dzimtas aizsākumi atrodami jau 1797. gada Nurmuižas dvēseļu revīzijā, kur ir minētas mājas '"Stibbe''. Šīs ģimenes pēcteči 19. gs. dzīvo dažādās Nurmuižas mājās, un uzvārds no Stibbe ir mainījies uz Mežstiba vai pat Heinrihsons.  
• Pakalns – Vidzemē – šīs dzimtas izcelsme ir Jaunbilskas muižā pie Smiltenes, kur dzimta saņēma šo uzvārdu 1826. gadā, bet vēlāk, 19. gs. otrajā pusē daži dzimtas pārstāvji pārcēlušies uz Gaujienu jeb Zvārtavas muižu, un vēl pēc tam uz: Alūksni, Beju, Mārklani. 
• Pipars – Zemgalē – par šīs dzimtas pirmajiem pārstāvjiem pirmās ziņas atrodamas Šauļu latviešu luterāņu draudzē, un tajā laikā (ap 1840. gadu) viņi ir dzīvojuši un strādājuši Lietuvā, Girkanču muižā. Šīs Piparu dzimtas pēcteči 20. gs. pārsvarā dzīvojuši ap Tērveti, Auci, Lielvircavu, vēlāk daži pēcteči pārcēlušies uz Rīgu, Ķekavu, Zaļeniekiem. 
• Ramans – Zemgalē – Bauska
• Rībelis – Vidzemē – sena dzimta, kas savu uzvārdu izvēlas, dzīvojot Jaunjērcēnu muižā. 19. gs. beigās vairāki dzimtas pārstāvji dodas uz kaimiņos esošo Ērģemes muižu, vēlāk uz Rīgu.
• Tīfentāls – Kurzemē – sena dzimta Talsu pusē, cēlusies no Šķēdes muižas "Bezdubeņu'' mājām. Plašu pētījumu par Tīfentālu dzimtu 1939.gadā ir sarakstījis valodnieks un dzejnieks Kārlis Tīfentāls-Dziļleja "Bezdubeņu Tīfentālu cilts", un grāmatas kopija atrodas Talsu bibliotēkā. Grāmata apstiprina kādu būtisku faktu mūsu dzimtu pētniecībā: tālajā 1839.gadā viena Tīentālu meita apprecās ar vienu no Lībagu puses Zorgenfreiju dēliem.
• Vīrs, Virsis (Wihrs) – Vidzemē – Dikļi, Umurga, Pociems
• Zorgenfreijs – Kurzemē – šajā lapā visvairāk būs informācija par Talsu puses Zorgenfreijiem, latviešiem, kas 1835.gadā saņēma šo uzvārdu (toreiz pierakstīts kā ''Sorgenprei'') Lībagu muižā, dzīvojot mājās ''Lauksargi-Gailīši''. 19.gs. šīs dzimtas pārstāvji pārsvarā dzīvo Lībagu muižā, bet gadsimta otrajā pusē daži pārceļas uz dzīvi Nurmuižā, Pūrē, Talsos. 20.gs. vairākas Zorgenfreiju ģimenes dzīvo un strādā Ventspilī. Pētot Lībagu un Nurmuižas Zorgenfreijus,  atradām daudz informācijas arī par nesaistītām Zorgenfreiju dzimtām ar šo pašu uzvārdu Jelgavā, Liepājā, Rīgā, Vadakstē, Zaļeniekos. Daži no viņiem ir vācu izcelsmes, vairāk par visiem skatīties sadaļā "Dzimtas un biogrāfijas".

Pētot sarakstā minētās dzimtas, ir interesanti secināt, ka ar vienu un tādu pašu uzvārdu ir vairākas nesaistītas dzimtas dažādās Latvijas malās. Protams, nav pārsteigums, ja runa ir par tādiem latviskajiem uzvārdiem kā Lagdziņš vai Pakalns, bet, izrādās, ka arī tādi uzvārdi kā Buivids un Zorgenfreijs ir bijuši gana populāri 19. gs. vidū un vienlaicīgi šos uzvārdus pieņēmušas vairākas nesaistītas ģimenes dažādās Latvijas muižās.

Visu šeit minēto dzimtu koki ir atrodami vietnē www.geni.com

Muižas

Latviešiem uzvārdus oficiāli reģistrēja tikai 19.gadsimta sākumā: Vidzemē 1826.gadā, Zemgalē un Kurzemē - ap 1835.gadu. Tajā laikā katra ģimene bija saistīta ar kādu muižu. Tāpēc šajā lapā apkoposim arī informāciju par muižām, kurās mūsu dzimtu uzvārdi ir doti vai izvēlēti, kā arī pieminēsim tās, kurās viņi dzīvojuši un strādājuši 19.gadsimtā. 

• Eņģeļmuiža – Talsu novada Virbu pagasts, KURZEME
• Girkanči – kādreiz Kauņas guberņa (LIETUVA)
• Ilzene – Alūksnes novads, VIDZEME
  
• Jaunbilska – Smiltenes novads , VIDZEME
• Kalnamuiža – Tērvetes pagasts, Dobeles novads, ZEMGALE
• Kalnapededze – Alūksnes novads, Pededzes pagasts, VIDZEME
• Lāzberģe – Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasts , VIDZEME
• Lībagi – Talsu novads, KURZEME
• Nurmuiža – Talsu novads, Laucienes pagasts, KURZEME
• Ukri – Kauņas guberņa (Lietuva), kopš 1921. gada - Latvija, ZEMGALE
  
• Vecanna  – Alūksnes novada Annas pagasts, VIDZEME
• Zvārtava – Smiltenes novada Gaujienas pagasts, VIDZEME
  

Diemžēl daļa no šo muižu ēkām nav saglabājušās, tāpēc arī nav daudz informācijas par tām. 

.