Kārlis Roberts BUIVIDS

(1902-1975)

Kārlis Roberts ir dzimis 1902. gada 28. decembrī Ukru pagasta Vilkaļos, Trīnes un Miķeļa Buividu ģimenē. Izglītību guvis četrklasīgajā pamatskolā Žagarē, kur vienā ēkā mācības notika gan latviešu, gan lietuviešu bērniem.

Ģimenē aug jaunāka māsa Milda un brāļi Arvīds un Edvards, tāpēc vecākajam dēlam agri sākas darba gaitas tēva saimniecībā Ukru “Kārkliņos”. Zemes darbi Kārlim ir pienākums, bet sirds sauc tālāk pasaulē palūkoties un jaunas lietas iepazīt.

Kaimiņu saimniekam Zvaņu Kārlim pieder tāds brīnums kā fotoaparāts, un kaimiņš, redzēdams puiša lielo interesi par foto lietām, gan iemāca fotografēšanas pamatus, gan vēlāk piedāvā aparātu atpirkt, jo pats gatavojas iegādāties jaunu. Buividu Kārlēnam tādas naudas, protams, nav, bet Zvaņu Kārlis mierina: “Kad nopelnīsi, atdosi pamazām.” Tā sākas Kārļa Buivida mūža aizraušanās amatierfotogrāfa gaitās un laikmeta mirkļu iemūžināšana fotogrāfijās.

TĒRVETES LAIKS

20.gs. divdesmitie un trīsdesmitie gadi Kārlim Buividam ir Tērvetes laiks. Ikdiena aizrit kalpa puiša gaitās Kalnamuižas (Tērvetes) pagasta “Īkšķīšos” pie Alberta Zīverta, rakstnieces Annas Brigaderes krustdēla, strādājot gan lauku darbus, gan piegādājot preces veikalam. Un visa vaļa ir fotografēšanai – jāiemūžina Zīvertu dzimtas goda reizes, Tērvetes jaunās sanatorijas būvniecība, meža stādīšana, teātra izrādes, rosīgā skolas dzīve. Dažas nozīmīgu notikumu fotogrāfijas nonāk žurnāla “Zeltene” lappusēs.

Kādā brīdī, kad acis nav pievērstas fotokadram, Kārlis ierauga Štraubes Emīliju, kura prot smalki šūt un tamborēt, gaumīgi ģērbties un garšīgi ēst gatavot, – savu nākamo dzīvesbiedri pārticībā un pieticībā, saticībā un strīdībā, darbā un atpūtā, priekos un bēdās.

Jaunajai ģimenei “Īkšķīšos” vieta par šauru, tāpēc pirmā dzīvesvieta ar laipnu rakstnieces atļauju tiek iekārtota “Sprīdīšos”, kur 1930.gada 6.februārī pasaulē nāk dēls Gunārs Arvīds.

Kārļa Buivida un Emīlijas Štraubes kāzas Tērvetes ''Sprīdīšos'', 1929.gadā.

TĒRVETES ''Sprīdīši'' un Anna Brigadere

Divdesmitajos un trīsdesmito gadu sākumā Kalnamuižā ir kaut kas ļoti īpašs – tā ir “Īkšķīšu” kaimiņsēta “Sprīdīši”, kurā sirsnības pilnu gaisotni rada tās saimniece – rakstniece Anna Brigadere, un tur vasarās sabiedrības dzīve mutuļot mutuļo. “Sprīdīšu” viesmīlību bauda tāli un tuvi mīļi gaidīti ciemiņi, un rakstniece uzskata, ka tādi mirkļi ir fotogrāfijās saglabājami. Ziņa tiek ātri sūtīta uz “Īkšķīšiem”, kalpa puisis Kārlis ļauj zirgam atpūtu, pats pārvēršas štramā fotogrāfā, liek aparāta kasti ar statīvu pār plecu un iemūžina mirkļus, kas vēl pēc daudziem gadu desmitiem no muzeju sienām, žurnālu un grāmatu lappusēm stāstīs par kultūras gaisotni un rakstnieci Annu Brigaderi “Sprīdīšos”.

Divi lielākie vasaras notikumi “Sprīdīšos” ir Jāņu ielīgošana Zāļu vakarā, kad pulcējās radi, draugi un kaimiņi un dziesmas skan līdz saules lēktam, un Annas diena, kad vārda svētkos sveic abas Annas Brigaderes – rakstnieci un brāļa Jāņa sievu Annu, aktrisi. Brāļa sieva Anna par savu skatuves vārdu ir izvēlējusies vārdu Maija Brigadere, lai nebūtu sajukuma ar divām ''Annām Brigaderēm".

Dienesta laiks Latvijas Armijā

Īpašs gads Kārļa Buivida dzīvē ir 1925.gads – dienesta laiks Latvijas armijā. Vai nu staltais lauku puiša augums, vai nu uzvārda sakritība ar ģenerāli Jāni Buividu, bet Kārlis tiek ieskaitīts dienestā Galvenajā štābā. Tas nozīmē sardzes maiņas Valdības pilī un Saeimas namā. Tuvumā ikdienišķi redzēt ministrus un deputātus, apzināties, ka esi sardzē par savu valsti. Dienesta laiku Kārlis arī pierakstījis piezīmju grāmatiņā, kas vēl arvien atrodas ģimenes arhīvā.

Ģimenē ir saglabājusies leģenda par Kārļa tēva Miķeļa Buivida radniecību ar ģenerāli Jāni Buividu. Ar gana lielu skepsi Kārlis esot minējis, ka "kāds tēva brālēns aizgājis zaldātos'', tāpēc Kārlis ticis armijā tik labā vietā. Tomēr izpētot gan Miķeļa brāļu ģimenes, gan arī paša Ģenerāļa ģimeni, ir skaidrs, ka tuvas radniecības nav; ja arī tie ir kādi brālēni, tad gana tālā pakāpē. 

Jāpiebilst gan, ka vairākas Buividu ģimenes ir dzīvojušas Ukru muiža vismaz no 1816.gada, un 19.gs. vidū dažas pārcēlušās uz Auci, Bēni vai Eltišķiem Lietuvas pusē.  

ZAĻENIEKU LAIKS

20.gs. četrdesmitie, piecdesmitie, sešdesmitie gadi un septiņdesmito pirmā puse ir Kārļa Buivida Zaļenieku laiks. Laikmeta grieži liek strādāt ceļu remontdarbos, dzīvesvietu rast “Attekās” un vēlāk “Apiņos”, bet nekas nevar liegt dzīves plūdumu saglabāt fotogrāfijās. Filmiņu lentes pamazām aizstāj fotoplates, jaunie aparāti viegli uzliekami kaklā šaurā siksniņā, tikai labas kvalitātes foto materiālus arvien grūtāk iegādāties.

Ģimene palielinās, aug mazbērni Līga un Jānis, fotomodeļu pietiek pašu mājās, bet nemiera gars Kārlim liek būt klāt ar fotoaparātu dažādos pagasta (vēlāk ciema padomes un izpildkomitejas) sarīkojumos un vietējo ļaužu dzīves notikumos. Kristībās, iesvētībās, kāzās un bērēs. Bērnības svētkos un pilngadības svētkos. Sporta svētkos un ražas svētkos. Daudzas lauku dzīves fotogrāfijas ir publicētas vietējos laikrakstos. 1958.gadā Tērvetes sanatorijas fotogrāfija iegūst 3.vietu Kārļa darbavietas 2.ceļu ekspluatācijas rajona fotokonkursā.

Par fotogrāfa aizraušanos ne vienmēr priecīga ir sieva Emīlija: “Atkal dauzās apkārt pa pasauli ar tiem aparātiem!” Tagad mazmeitai Līgai draugi jautā: “Kā tev var būt tik daudz bērnības fotogrāfiju?” Viņa lepni atbild: “Mans vectēvs bija fotogrāfs!”

Fotogrāfijā Kārlis Buivids (1902.-1975.) kopā ar draugu Reinholdu Brinkevicu (1915.-1993), iespējams, Bukaišos vai Tērvetē ap 1935.gadu.

***

Aprakstu sagatavoja Līga Driķe dz. Buivida