BUIVIDI no Ukriem

(Buiwid, Buivits, Buivīcs, Buivīds, Buivydas)

Pētot Buividu ģimenes izcelšanos, secinām, ka mūsu Buividi ir bijuši piederīgi Šauļu latviešu luterāņu draudzei, un tieši mūsu senākie zināmie Buividi ir no Ukru muižas/pagasta. Ukru muiža kādreiz bijusi maza muižiņa uz tagadējās Latvijas un Lietuvas robežas, bet oficiāli Latvijai Ukru pagasts pievienots tikai 1921.gadā. Līdz tam laikam Ukri ir bijuši mūsdienu Lietuvas teritorijā. Līdz ar to var teikt, ka mūsu senču senči pa Buividu līniju ir Lietuvas latvieši. Ģimenei gan šis fakts nebija zināms, jo vecvectēvs Kārlis Buivids Miķeļa dēls (1902.-1975.) nekad nebija minējis piederību Lietuvai un pat ne saistību ar Šauļu latviešu luterāņu draudzi, kur pats ir kristīts un iesvētīts. Protams, fakts, ka Buividu dzimtas mājas ‘’Kārkliņi’’ Ukros atradās gandrīz uz Lietuvas-Latvijas robežas, gan bija labi zināms. 

Šauļu latviešu draudzes baznīcas grāmatās ir atrodami daudzu Buividu kristību, iesvētību un laulību ieraksti sākot ar 1834.gadu, un šīs ģimenes 19.gadsimtā dzīvo starp Eltišķiem-Ukriem-Žagari-Bukaišiem-Auci-Dobeli. Senākie ieraksti par Buividiem ir no 1816.gada Ukru muižas revīzijas, kur minētas trīs Buividu ģimenes, bet radnieciska saistība starp tām nav nosakāma, var tikai minēt. Arī pēc kristību, laulību un miršanas ierakstiem Šauļu luterāņu draudzes baznīcu grāmatā par daudzajiem Buividiem, nav skaidrs, cik tuvi vai tāli radinieki viņi ir. Lietuvieši saka, ka Buivids (Buivydas) ir populārs lietuviešu uzvārds.

Buividu dzimtas pirmssākumi


Mūsu tiešais senākais zināmais Buivids ir Jannis Buivids (dz. ap 1830.g.- ap 1890.g.) un viņa sieva Lavīze, kuriem viens dēls ir Miķelis Buivids (1861.-1924.), kas 1901.gadā laulājas ar Trīni Galevicu (1874.-1969.), un pēc gada viņiem piedzimst pirmais bērns - dēls Kārlis Robets Buivids (1902.-1975.). Tomēr pagaidām nav skaidrības, kas bija Jaņņa Buivida tēvs, jo nav atrasts viņa dzimšanas ieraksts. Pie tam, ap laiku, kad Jannis Buivids dzimis (ap 1830.gadu) ir dzīvojuši vismaz 2 Jaņņi Buividi un 3 Jāņi Buividi. Buvidu dzimtas pirmssākumu izpēte vēl turpinās.

Buividu uzvārds Ukru muižas dvēseļu revīzijā 1816.gadā

Jaunākais atklājums saistībā ar Buividu uzvārdu ir tas, ka jau 1816.gada Ukru muižas revīzijā (dokumentu oriģināli atrodas Viļņas arhīvā) dažādās mājās Ukru muižā dzīvo 3 dažādas Buividu ģimenes, visticamāk, 3 Buividu brālēni (jeb mēs tā pieņemam). Šos dokumentus tikai 2023.gada pavasarī Viļņas arhīvā nejauši atrada Sandra Blūmane un Zilvija Sīle. Ukru muižas revīzijas esamība ir svarīgs atklājums, jo parāda, ka jau 1816.gadā Ukros zemniekiem bija uzvārdi! Toreiz Ukru muiža piederēja Kauņas guberņai, Lietuvai, tāpēc tur bija citādāka kārtība nekā Latvijas pusē, kur pirmos uzvārdus zemniekiem piešķīra 10 gadus vēlāk - 1826.gadā, Kurzemes pusē vēl vēlāk - 1835.gadā.

1816.gadā Ukru muižas revīzijā minētie BUIVIDI - 3 ģimenes, iespējams, ģimeņu galvas ir brālēni, jo katram ir citāds tēva vārds. Iespējams, kāds no viņiem ir mūsu tiešais priekštecis, bet pagaidām tas nav pierādāms, jo iztrūkst informācijas par 20 gadu posmu, starp 1816. un 1835.gadu.

  1. Koščuk mājā  dzīvo 55 gadus vecs Jānis Buivids Ernesta dēls (tātad dzimis 1761.gadā) ar sievu Mariannu (45 gadus veca) un 5 dēliem: Jāni (25), Jēkabu (23), Miķeli (17), Ādamu (13), Juri (1805.-1814.).

https://drive.google.com/file/d/1K2bV7NbkwSFGBam4fYXceghlpqRttQd1/view?usp=sharing

  1. Zeļļi ciemā dzīvo divas Buividu ģimenes.

Sarakstā ir pierakstīts 51 gadu vecs Mārtiņš Adama dēls Buivids (tātad dzimis 1765.gadā). Kopā ar viņu  arī Mārtiņa māte Katrīna (70 gadus veca), Mārtiņa sieva Dorota (40), kā arī Mārtiņa un Dorotas dēli: Jānis (24), Kristaps (15), meitas Katerina (10) un Elžbeta (8). Mārtiņa māsa Katerina - 25 gadus veca.

Pēc Mārtiņa tēva vārda uzreiz ir skaidrs, ka ar augstāk minēto Jāni, viņu tuvākā radniecība varētu būt brālēni, jo Jāņa tēvu sauc Ernests.

  1. Trešā Buividu ģimene arī dzīvo Zeļļos, bet arī šeit vecākajam dzimtas vīram - Kristapam ir atšķirīgs tēva vārds nekā abiem  iepriekš minētajiem Buividiem. Kristaps Kristapa dēls (34 gadus vecs), Viņa dēli: Villums/Vilis (11), Kristaps (8), Viņa padēls? (“posinok”) Jānis - (kaut kas notiek 1815, mirst?). Kristapa Buivida sieva Lavīze (30), un meita Anna (3).

Būtisks mūsu Buividu izpētes ceļā ir šajā, Zeļļos pierakstīto, sarakstā ir Viļuma Buivida vārds, jo tas varētu būt tas pats Vilis Buivids, kam ap 1830.gadu dzimst dēls Jannis Buivids. Vārda salikums Vilis /Viļums Buivids nevienam citam cilvēkam Ukros to gadu dokumentos nav manīts, tāpēc ir liela varbūtība, ka tas ir viens un tas pats cilvēks. Vēl būtiski - Viļa dēla vārds ir Janis/Jannis (nevis Jānis), un teorētiski viņš varētu būt mūsu dzimta tiešais zināmais priekštecis. Diemžēl ap tiem pašiem 1830.gadiem ir dzimis vēl vismaz viens Janis Buivids (pārējie 3 ir Jāņi Buividi), un pagaidām nav noskaidrots, vai šis ir mūsu Jaņa (dzīvo Ukru ''Vilkaļos") tēvs vai tā otra Jaņa Buivida (dzīvo Ukru ''Aitiņu" mājās) tēvs.

Kas vēl ir būtiski šajā Ukru muižas revīzijā? 1816.gadā tur ir minēta arī Buividu pusmuiža, bet interesanti, ka Buividu ģimeņu tur nav. Tur pierakstīti citu ģimenu vīri, jauni, neprecējušies puiši - Kraucs Mārtiņš Franciska dēls (27) , Pelna (Peļņa)? Puna? Antona dēls (30), Mei(j)ers Antons Jerži dēls (18), Zauks? Mārtiņš Mihaila dēls (30), Meiers Jerži Jāņa dēls (miris 1813). Un sievietes: Katrina Mednovna (25),  Lavīze ?A Leksdebulevna? (20).

Arī Vilkaļos Buividu nav, tur dzīvo Antons Mārtiņa dēls Čeksters (30 g.v.), ar sievu Jūliju (40), dēlu Antonu (3) un meitām Elizabeti (10), Annu (4), Dorotu (2).

Savukārt Rāmučos ir kāds Rāmucis un Antonišķos ir kāds Antonišķis - tās ir 2 mājas un 2 uzvārdi, kam ar Ukru Buividiem ir radnieciskas vai kaimiņu saites 19.gadsimta beigās.

***

Pagaidām ir pieeja tikai šai vienai revīzijai no Ukru muižas, tāpēc tā vēl nepalīdz izprast visu Ukru Buividu saistību un izcelsmi, jo nākamie ieraksti ir tikai no apmēram 1832.-35.gada, kad Šauļu latviešu luterāņu draudzē reģistrētas pirmo Buividu bērnu dzimšanas. Tātad ir šo 15-20 gadu ‘’tukšums’’, ko daļēji aizpilda 1835.-1837.gada Šauļu luterāņu draudzē iesvētīto saraksti, kuros parādās iesvētītie, kas dzimuši ap 1820.gadu.

Muižu dvēseļu revīzijas vēl smalkāk varētu norādīt, no kurienes nāk tieši ‘’mūsu Buividi’’, tāpēc ceram, ka nākotnē būs pieeja Lietuvas arhīviem, kur varētu atrasties šīs muižas dvēseļu revīzijas.

Tāpat arī ceram, ka laika gaitā uzzināsim informāciju arī par Miķeļa Buivida (1861.-1924.) brāļu un māsu tālākajiem dzīves līkločiem. Arī par viņiem šobrīd nav nekādas informācijas.


***

Informācijas atrašanā un sagatavošanā piedalījušies: Līga Driķe dz. Buivida, Ilze Buivida, Sandra Blūmane, Rūta Kirikova, Andris Pētersons, Ilze Vesere u.c.