PAKALNI no Jaunbilskas
Šis ir stāsts par Paklanu dzimtu, kuras aizsākumi meklējami Jaunbilskas muižā pie Smiltenes un kur dzimta šo uzvārdu saņēma vai izvēlējās 1826.gadā. Vēlāk, 19.gs. otrajā pusē, daži šīs Pakalnu dzimtas pārstāvji pārcēlušies uz Gaujienu jeb Zvārtavas muižu, un vēl pēc tam - uz Alūksni, Beju, Mārklani. Tieši par šo ''aizceļojušo Pakalnu" dzimtas zaru ir turpmākais apraksts.
Pakalnu dzimtas pirmssākumi
Jaunbilskas muiža atrodas netālu no Smiltenes, un šīs muižas dvēseļu revīzijas dokumenti liecina, ka mūsu Pakalnu ģimenes priekšteči, kad uzvārdi vēl nebija doti, dzīvojuši ''Ratnieku'' mājās jau vismaz 1795.gadā. Savukārt 1826.gadā "Ratnieku'' (toreiz pierakstītas kā ''Ratneek'') māju saimnieks Ansis Anša dēls un visa viņa ģimene (sieva, dēli un meitas) pieņem uzvārdu PAKALNS (toreiz pierakstīts kā "PAKKALN"). Šis Ansis Anša dēls Pakalns uzvārdu došanas laikā ir 68 gadus vecs, tāpēc var aprēķināt, ka dzimis apmēram 1758.gadā. Viņu var uzskatīt par pirmo pierakstīto mūsu Pakalnu dzimtas ciltstēvu ar uzvārdu Pakalns.
Saraksts ar PAKALNIEM, kas ''Ratnieku'' mājās 1826.gadā izvēlas šo uzvārdu.
- Ansis Anša dēls Pakalns, 68 gadus vecs (tātad dzimis 1758.gadā)
- Pēteris, Anša 1.dēls, 44 gadus vecs, un viņa dēls Pēteris (miris 1818.g. jeb 3 gadu vecumā)
- Ansis, Anša 2.dēls, 40 gadus vecs, un viņa dēli: Pēteris (? vārds nav skaidri salasāms) 19 g.v. un Jānis, 12 g.v.
- Dāvis, Anša 5.dēls, 25 gadus vecs - pēc šī ieraksta var secināt, ka Ansim ir vēl 2 dēli, nr. 3 un 4, bet, visticamāk, tie dzīvo kādās citās majās.
Pakalnu dzimtas izpēte
Pakalnu dzimtas pēcteči ir ļoti pateicīgi Dailonim Pakalnam (1932.-2021.), jo viņš ir plaši pētījis un aprakstījis savu senču dzīves - no izcelsmes Jaunbilskas muižā līdz pat aiziešanai uz Zvārtavas muižu un vēlāk Lāzberģi. Tāpēc sākotnējais pamats Pakalnu ģimenes izpētei ir Dailoņa Pakalna grāmata ''Mana dzīve, mana dzimta'', kas izdota 2017.gadā un kurā smalki aprakstīta ne tikai Pakalnu pašu izcelsme, bet arī ir iegrāmatotas ziņas par daudzu pēcteču un viņiem pieprecēto radu dzīves gaitām.
Grāmata ''Mana dzīve, mana dzimta" sākas ar:
''Kā PAKALNU ciltstēvs un dzimtas attīstības sākums uzskatāms Jaunbilskas Ratniekos dzimušais Pēteris, Jāņa un Annas dēls Pakalns (*12.12.1839.-†20.09.1926.), iesvētīts 1856.gadā Smiltenes draudzē. Precējies 15.11.1864.gadā ar Annu Lejiņš (*09.06.1842.-†24.11.1919.) Zvārtavas Mežiniekos, iesvētīta 1858. Gaujienas draudzē. Abi miruši Lāzberģa Jaunezīšavā." Rakstot šo grāmatu 2017.gadā, autoram vēl nebija pieejas muižu revīzijas kopijām, kas tagad ir brīvi pieejamas Latvijas Vēstures arhīva tīmekļa vietnē, tāpēc Pakalnu dzimtas grāmatā vēl nav informācijas par šī apraksta sākumā minēto Ansi Anša dēlu Pakalnu no Jaunbilskas muižas un viņa dēliem. Dailoņa Pakalna grāmata sākas tikai ar Anša mazdēlu jeb Anša dēla Jāņa dēlu Pēteri Pakalnu.
Līdz ar iespēju interneta vietnē apskatīt muižu revīzijas, ir izpētītas Jaunbilskas muižas dvēseļu revīzijas - 1795.gads, 1811.gads, 1816.gads, 1835.gads, un no tur pierakstītā varējām izsecināt, kā sauca Dailoņa Pakalna grāmatā minētā Jāņa Pakalna vecākus un vecvecākus, jo visi viņi šajos dokumentos uzskaitīti "Ratnieku" mājās.
Izpētot Jaunbilskas muižas revīziju, apstiprinājās, ka "Pakalnu dzimtas" grāmatā minētā Pētera Pakalna tēvs Jānis tur ir dzīvojis, kā arī ir skaidri norādīti viņa dzimšanas dati. Viņš ir tas Jānis, kas ''Ratnieku'' māju sarakstā 1826.gadā (skatīties augstāk publicēto bildi) ir vēl tikai 12 gadus vecs, un viņa tēvs ir Ansis, Anša 2.dēls. Mamma šim Jānim ir Marija (dz. ap 1781). Un arī vecāmamma, ja pareizi atšifrējām pierakstus, ir vārdā Marija.
Savukārt pēc nedaudz vairāk nekā 30 gadiem, 1858.gada dvēseļu revīzijas laikā, Jaunbilskas muižas ''Ratnieku" mājas vēl arvien dzīvo Pakalnu dzimta - gan jau minētie Ansis un Marija Pakalni (51 un 52 gadus veci), gan viņu dēls Jānis ar sievu Annu (44 un 39 gadus veci), gan arī viņu kuplā bērnu saime: dēls Pēteris, 18 gadus vecs, un piecas viņu meitas - Anne (15), Marija (11), Liene (8,5), Līze (4,5) un Jūle (1,5).
Pakalnu ģimene Jaunbilskas muižas ''Ratnieku" mājas 1858.gada dvēseļu revīzijā:
Svarīgs ieraksts Jaunbilskas muižas 1858.gada dvēseļu revīzijas papildinājumos ir 1861.gadā, kur norādīts, ka divas Pakalnu ģimenes - Pēteris un Marija Pakalni, kā arī Jānis un Anna Pakalni ar bērniem 26.aprīlī dodas uz Lutterhof jeb Lutermuižu (Zvārtavas muižu, netāļu no Gaujienas).
***
Informācijas atrašanā un sagatavošanā piedalījušies: Dailonis Pakalns, Jānis Nāgelis, Ingūna Šķestere, Ilze Vesere u.c.