ZORGENFREIJI no Lībagiem

(Sorgenprei, Sorgenfrei, Zorgenfreis, Zorgenfreijs)

Zorgenfreiju dzimtas koka plašāki meklējumi sākas ar  Ievu Zorgenfreiju (1906.-1973., dzimusi Ventspilī) un viņas māsu un brāļa vecāku meklējumiem, jo daudzu gadu garumā ir dzimtas leģenda, ka ''vecāki bijuši no Ventspils, miruši no mēra, varbūt bijuši vācieši'', jo bērnu auklīte runājusi vāciski. 

Tikai 2017.gadā no Latvijas Valsts arhīva ģimene saņem ģeneoloģisko pētījumu, ka visu 4 Zorgenfreiju bērnu mamma ir Anna Zorgenfreijs, neprecējusies sieviete, kura mirusi apmēram 45 gadu vecumā. Šajā izziņā nav ne precīza dzimšanas gada, ne vecāku vārdi, un pat ne dzimšanas vieta. Pēc tālākiem pašu pētījumiem Ventspils un Talsu baznīcu grāmatu ierakstos izrādās, ka šādā vecumā Talsu pusē ir dzīvojušas vismaz sešas Annas Zorgenfreijas. Kā lai saprot, kura ir mūsējā? Kad ir izsekots visu šo sešu Annu dzīvesceļš (kura ar ko apprecējusies un kā sauca bērnus), tiek secināts, ka "mūsu Anna" ir dzimusi 1877.gadā Lībagu muižas, ''Gailīšu'' mājās, un viņas vecāki ir Ede (dz. Kozlovska) no Eņģeļmuižas un Viļums Zorgenfreijs no Lībagiem. Dzimšanas fakts reģistrēts Talsu luterāņu draudzes baznīcas grāmatā. Kā, kad un kāpēc Anna nokļuvusi Venstpilī, tas pagaidām nav zināms. 

Pētot senāku dzimtas vēsturi un Annas Zorgenfreijas tēva Viļuma Zorgenfreija dzīvi, atklājas, ka visi šīs dzimtas Zorgenfreiji jau no vismaz 1797.gada dzīvo Lībagu muižā. Sākotnēji ''Podnieku'' mājās (līdz apmēram 1826.gadam), vēl bezuzvārdu laikā. Kad 1835.gadā Lībagu muižas latviešiem ir jāpieņem uzvārdi, tad viens no ''Podnieku'' mājās dzīvojošajiem brāļiem, māju saimnieks Ansis, pieņem uzvārdu Podkalns, bet pārējie brāļi - Zorgenfreijs. Kāpēc tas tā, tas nav zināms, bet pēc tā laika likumiem, ja tēvs/vectēvs bija miris, tad brāļi katrs varēja pieņemt sev vēlamo uzvārdu. 

Kāds cits šīs ģimenes brālis - Juris - šajā laikā ar savu ģimeni jau dzīvo Lībagu muižas  ''Lauksargu'' mājās, un arī pieņem uzvārdu Zorgenfreijs. Juris Jēkaba dēls ir mūsu tiešais priekštecis. Vēl jāpiebilst, ka ap uzvārdu došanas laiku mājai jau ir dubultnosaukums ''Lauksarg-Gailīt'', un laika gaitā mājas sāk saukt tikai par ''Gailīšiem''. Mūsdienās tas ir ''Gailīšciems'', neliels vairāku māju puduris netālu no Andumiem un Lejaskroga.

Annas Zorgenfreijas (1877.-1920) bērni - Ieva (1906), Emma (1910), Kārlis Johanss (1912), Irma (1914), dzimuši Ventspilī, bet pēc mātes nāves dzīvojuši Lībagos:

• Ieva Zorgenfreija dzīvo pie mammas māsīcas Lībagu ''Gailīšu'' mājās, 1928.gadā apprecās ar Kārli Lagzdiņu (1901-1944) no Nurmuižas, viņiem piedzimst 8 bērni - Elga, Miervaldis, Irma, Egils, Laila, Jānis, Jūlija, Andris.
• Emma Zorgenfreija dzīvo un strādā gan Nurmuižā, gan Lībagos, gan Talsu slimnīcā, palīdz izaudzināt brāļa Kārļa bērnus. Savu ģimeni neizveido.
• Kārli adoptē Švēdes ģimene, un viņš kļūst par Kārli Švēdi, apprecas ar Loti Vīksnu, un viņiem ir 2 dēli - Jānis un Uldis Švēdes.
• Irmu adoptē Mežstibu ģimene no Nurmuižas ''Papīšu'' mājām, kur kādu brīdi strādā arī māsa Emma. Irma apprecas ar Eduardu Jūliju Ozolu no Vaives, un viņiem ir 2 bērni Juris un Māra Ozoli.

No senākas vēstures  

Latviešu izcelsmes Zorgenfreiji no Lībagu muižas, Talsu apriņķī

Kā jau augstāk minēts, šīs Zorgenfreiju dzimtas uzvārds pirmo reizi minēts 1835.gadā, Talsu apriņķa Lībagu muižas dvēseļu revīzijā, un toreiz tas ir pierakstīts kā '"Sorgenprei'' (no vācu valodas - sorgen: rūpes, frei: brīvs;  ''no rūpēm brīvs'' jeb  ''vieglprātīgais''). 

Zorgenfreiju uzvārdu Lībagu muižā izvēlas ''Lauksargu" mājas saimnieks Juris Jēkaba dēls (1780.-1844.), kā arī viņa sieva Sape un dēli Bērtulis (1809.-1858.), Pēteris (1818.-1883.), Viļums (1824-1909.). Tāds pats uzvārds un arī ģimenes numurs ir vēl vairākām citām ģimenēm, kas dzīvo citās Lībagu muižas mājās. Viņi visi ir Jura Zorgenfreija brāļi vai brālēni, tuvāki vai tālāki radi. Svarīgi ir tas, ka uzvārda Zorgenfreijs saknes ir tieši Lībagu muižā, nevis Talsos, kā dažkārt tas ir neprecīži norādīts citos ar latviešu uzvārdu izcelsmi saisītos avotos.

Lībagu muižas 1850.gada dvēseļu revīzijā ir norāde, ka Jura dēls Pēteris (1818.-1883.) pārgājis uz Talsu muižu 1838.gadā. Un tikai no šī Pētera Zorgenfreija sākas ''Talsu Zorgenfreiju'' atzars. 

19.gadsimta laikā Lībagu pagastā un tā apkārtne dzīvo vismaz 100 cilvēku ar uzvārdu Zorgenfreijs. Lielākā daļa no viņiem dzīvo Lībagu ''Lauksargu-Gailīšu'' mājās vai Nurmuižā "Ķeižu" mājās, viena daļa Pastendē, ''Rūsu" mājās (tie ir minētā Pētera ''Talsu Zorgenfreija" bērni un mazbērni). 

Diemžēl 1935.gada tautas skaitīšanā Lībagos vairs nedzīvo neviens no šo Zorgenfreiju pēctečiem, daži gan vēl ir Nurmuižā, vēl vairāki Talsos un arī Ventspilī. Tā kā šī tautas skaitīšana ir ņemta par pamatu informācijai grāmatā ''Latviešu uzvārdi'' , tad attiecīgi pie uzvārda '"Zorgenfreijs'' ir neprecīza informācija. 

Latviešu izcelsmes Zorgenfreiji no Vadakstes muižas

Interesanti, ka tieši tāds pats uzvārds - Zorgenfreijs - apmēram tajā pašā laikā, parādās trīs Vadakstes muižas saimniekiem. Laikā starp 1837. un 1850.gadu  Vadakstes un Rubas baznīcas grāmatā ir kristīto ieraksti, ka Pāvilam, Pēterim un Jurim Zoregnfreijiem ir dzimuši vairāki bērni. Vadakste atrodas citā Latvijas malā, no Saldus uz dienvidiem, pie Lietuvas robežas un, visticamāk, šiem Zorgenfreijiem nav saistības ar Talsu puses Zorgenfreijiem.
Vēl jāpiemin, ka, iespējams, tieši no šīs ģimenes pēctečiem cēlies arī skolotājs Miķelis Zorgenfreijs, kas laulājies ar vienu Aspazijas radinieci un kādu brīdi strādā Zaļenieku skolā. Viņa dzimšanas ieraksts vēl nav atrasts, bet Zaļenieku puses dzimtu pētnieki saka, ka viņa dzimtā vieta ir Ezere.

Vācu izcelsmes Zorgenfreiji – Stendes dzirnavnieks un Nūrmuižas aptiekārs

Meklējot informāciju par Talsu Zorgenfreiju ģimeni, secinājām, ka šur un tur muzeju krājumos un periodikā (www.periodika.lv) parādās informācija par kādu Stendes dzirnavnieku Jakobu Zorgenfreiju un  aptiekāru Robertu  Zorgenfreiju, kam ap 1930.gadu piederēja aptieka Nurmuižā. Tomēr jau no pašiem meklējumu sākumiem dažādos avotos bija norādes, ka viņi ir vācu izcelsmes, un tas arī laika gaitā pierādījās. Bija tikai jautājums, kā Talsu pusē kā ‘’no zila gaisa’’ uzrodas kāds vācu Zorgenfreijs?

Grāmatā par Stendes muižu parādās īsa informācija, ka kāds Jānis Jakobs Eižens Zorgenfreijs 1889.gadā laulājas ar Stendes meldera Grimma meitu. Izskatot Stendes baznīcas laulāto sarakstu šajā gadā, arī atrodams laulību ieraksts nr.60. 

Līgavainis: Žanno Jakobs Eižens Zorgenfreijs (Jeannot Jacobs Eugen Sorgenfreij) ir Vecsātiķu dzirnavnieka Karla Johana Z. un viņa laulātas kundzes Vilhelmīnes, dz. Tīma (Thiem), dēls. Abi vecāki no Liepājas. Dzimis zem Durbes. Dzimis 1865.gada 29.septembrī. Līgava: Anna Marija Grimma ir Stendes dzirnavnieka Vilhelma Kristapa Grimma un Karolīnes Šarlotes, dz. Hercenberga, meita. Vecāki dzīvi, dzimusi zem Talsiem. Dzimusi 1864.gada 7.janvārī.

Vēlāk 19.gadsimta beigās Talsu luterāņu baznīcas grāmatā, vācu draudzē, ir reģistrēti Eižena (citur pierakstīts arī kā ''Jevgenijs'') Zorgenfreija un Annas bērni -  Vilhelms Karls Roberts Zorgenfreijs (1890. - 1933.), Zelma (1893.-1895.), Edgars Teodors Karls Zorgenfreijs (1896. gada 22. jūlijā) un Elfrīde Auguste Karolīne Zorgenfreija (1898. gada 11. oktobris). Visplašākā informācija ir saglabājusies par Eižena dēlu Robertu Zorgenfreiju, kas līdz savai nāvei dzīvoja Nurmuižā un viņam tur piederēja aptieka.

Tāpat ļoti daudz informācijas ir atrodams par Liepājas pusē mītošajiem vācu izcelmes Zorgenfreijiem, no kuriem vairāki repatriējas un atstāj Latviju pirms 2.pasaules kara. Ļoti iespējams, ka viņi ir radinieki jau minētajam dzirnavniekam, kas no Vecsātiem ierodas Stendē ap 1880-tajiem gadiem. 

Rīgas Zorgenfreiji-Zorgenfriedi

Ap 1920.gadu Rīgā ir izdotas pases vairākiem cilvēkiem ar uzvārdu Zorgenfreijs, kuri ierodas Rīgā no Ukrainas, Kerčas. Zorgenfreiju dzimtas pētījuma sākumos tika izskatīta versija, ka viņiem varētu būt saistība ar Talsu-Lībagu Zorgenfreijiem. Tomēr pateicoties citiem pētniekiem un atrodot laulību un dzimšanas ierakstus,  ir skaidrs, ka šīš ģimenes sākotnējais uzvārds ir nedaudz citāds  – Sorgenfried. Rīgas  Sv.Jēzus draudzē laulību ierakstā 1883.gadā ir skaidri  noradīts, ka Ernests Zorgenfrieds (Sorgenfried) ir dzimis Tukumā, 1853.gadā. Viņš laulājas ar  Vilhelmīni Sudrabkalnu no Rīgas, un viņiem dzimst pieci bērni: Ieva Marija (1889-1954), Jānis (1892- n/a), Zelma, Amālija un Berta. Šiem bērniem uzvārds ''Zorgenfreijs'' parādās tikai ap 1920.gadu, kad, atgriežoties no bēgļu gaitām, viņi Latvijā saņem pases.

Ģeogrāfiski Tukums gan nav tālu no Talsiem un uzvārda pieraksta nelielā atšķirība arī nebūtu nekāds pārsteigums tam laikam, bet pagaidām nekāda saistība starp šīm ģimenēm nav atrasta. Tukuma draudzei diemžēl nav saglabāts 1853.gada dzimušo saraksts, tāpēc Ernesta Sorgenfried vecāku dzīves datiem nav iespējams izsekot. 

Jāpiemin, ka arī Talsu baznīcā arī ir kristīts kāds Ernests Zorgenfreijs (1873.gads, Jēkaba un Anlīzes dēls no Talsu ‘’Rūsu’’ mājām jeb ‘’Talsu Zorgenfreiju’’  zara pēctecis), un arī viņa liktenis pagaidam nav sīki izpētīts.  Tomēr abu Ernestu (Tukuma un Talsu) dzimšanas gadi ir atšķirīgi - 1853.g. un 1873.g. jeb 20 gadu starpība, un arī konkrētais laulību ieraksts Sv.Jēzus draudzē par Ernestu Sorgefried ir tik skaidrs, ka Talsu Ernests nekādi nevarēja precēties 10 gadu vecumā, līdz ar to saite starp šiem Ernestiem Zorgenfreijiem-Zorgenfrīdiem netiek meklēta.

***

Informācijas atrašanā un sagatavošanā piedalījušies: Dace Alsberga, Līga Driķe dz. Buivida, Jānis Bušs, Rūta Kirikova,  Ilze Vesere, Jānis Vītols u.c.