Jaunbilskas muižas kungu māja

Foto oriģināla glabātājs: Latvijas Nacionālā bibliotēka

Jaunbilskas muiža ir muiža, kur 1826.gadā mūsu Pakalnu dzimtas pirmie priekšteči pieņēma uzvārdu '"Pakalns''.

Jaunbilskas muižas revīzija liecina, ka mūsu Pakalnu ģimenes priekšteči, kad uzvārdi vēl nebija doti,  dzīvojuši ''Ratnieku'' mājās jau vismaz 1795.gadā. Savukārt 1826.gadā "Ratnieku'' (Ratneek) māju saimnieks Ansis Anša dēls un visa viņa ģimene (dēli, sievas, meitas) pieņem uzvārdu PAKALNS (toreiz pierakstīts kā PAKKALN). Šis Ansis Anša dēls Pakalns uzvārdu došanas laikā ir 68 gadus vecs, tāpēc var aprēķināt, ka dzimis 1758.gadā. Viņu var uzskatīt par pirmo pierakstīto mūsu Pakalnu dzimtas ciltstēvu ar uzvārdu Pakalns. 

Saraksts ar PAKALNIEM, kas ''Ratnieku'' mājās 1826.gadā izvēlas šo uzvārdu

• Ansis Anša dēls Pakalns, 68 gadus vecs
• Pēteris, Anša 1.dēls, 44 gadus vecs, un viņa dēls Pēteris (miris 1818.g. jeb 3 gadu vecumā)
• Ansis, Anša 2.dēls, 40 gadus vecs, un viņa dēli:  Pēteris (? vārds nav skaidri salasāms) 19 g.v. un Jānis, 12 g.v.

Sākotnējais pamats Pakalnu ģimenes izpētei ir Dailoņa Pakalna (1932-2021) grātama ''Mana dzīve, mana dzimta'', kas izdota 2017.gadā un kurā smalki izpētīta Pakalnu dzimtas izcelsme. Tajā minēts: 

Zvārtavas muiža

Informācija par muižu: http://www.zvartavaspils.lv/

Zvārtavas muiža cēlusies no Adzeles-Gaujienas pils apgabalā piešķirtajiem lēņiem ap 1443. gadu. 1465. gadā Zvārtava tiek piešķirta lēnī Hansam Švarchofam – no tā arī cēlies vāciskais nosaukums Adsel – Schwarzhof. 1517. gadā lēnis piešķirts Jirgenam Švarchofam. Viņa dzimta te saimniekojusi līdz 1629. gadam. Šai laikā joprojām Gaujienas pilsnovads līdz 18.gs. vidum bija kroņa–valsts īpašums. Apmēram simts gadu pilsnovadu izlēņoja Aksela Banera dzimta. 1745. gadā Gaujienas pilsnovadu dāvināšanas ceļā privātīpašumā saņēmis barons Delvigs.

1781. gadā Zvārtavas muiža atdalīta no Gaujienas pilsnovada, un 1825. gadā to nopirka barons fon Ceikels. Barona ģimenē bija viens bērns – meita Luīze, kurai pūrā nāca toreiz par Švarchofu sauktā muiža. Pēc Luīzes kāzām nolēma veco, vienstāvīgo pili, kura bija sliktā stāvoklī, nojaukt un uz tās pamatiem uzbūvēt jaunu, atbilstošu tā laika prasībām. Jauno pili pabeidza celt 1881. gadā, un tā pilnībā saglabājusi toreizējo izskatu. Zvārtavas pils ir gandrīz vienīgais neogotikas interjera paraugs Latvijas muižās. Pils galvenajā ieejā uz sliekšņa akmenī iemūžināti latīņu vārdi “Hic habitat Felicitas, Nihil mali intret” (Te mājo laimība, nekas ļauns neienāk).

Foto no Wikipedia:  https://lv.wikipedia.org/wiki/Zv%C4%81rtava