Zemgales puses muižas un dzimtas
- Mežmuiža (Augstkalne) - Galevici
- Kalnamuiža (Tērvete) - Juknas, Pipari, Žvīguļi (Schwiegul), Štraubes
- Ukru pagasts, Ukru muiža, Buividu pusmuiža, Vilkaļu pusmuiža - Buividi, Galevici, Rammas, Rāmuči (Rahmuzzis)
- Virkus muiža, Bērzes pagasts (Dobeles novads) - Žvīguļi (Schwiegul), Kristalts, Jumals
- Zaļenieki - Buividi
LEIŠMALE
Lai arī ''leišmale'' nav oficiāls nosaukums, šajā lapā tas tiks vairākkārt pieminēts, jo vairākas dzimtas - Pipari, Juknas, Buividi, Galevici, 19.gs. ir dzīvojuši, strādājuši, gājuši skolā mūsdienu Lietuvas teritorijā esošajās muižās Girkančos un Žagarē, un kristīti, iesvētīti vai laulāti Šauļu latviešu luterāņu draudzē. Piemēram, pirmais ieraksts par mūsu tiešajiem Piparu dzimtas priekštečiem ir no Eltišķu baznīcas ap 1840.gadu.
Savukārt Ukru muižas 1816.gada dvēseļu revīzijā, kas tajā laikā atradās Kauņas guberņas sastāvā (un tikai no 1921.gada Ukri ir pievienoti Latvijas teritorijai), dažādās mājās ir minētas 3 lielas Buividu ģimenes. Šajā Ukru revīzijā ir pierakstīti arī tādi mūsu dzimtas priekšteču uzvārdi kā Galevici, Rammas un Rāmuči. Vai šajā dokumentā minētās ģimenes ir mūsu tiešie priekšteči - tas vēl nav 100% apstiprināts, bet dzimtu pētījumi ''leišmalē'' turpinās un laiks rādīs.
Izmantotie avoti:
- Ukru muižas dvēseļu revīzija, 1816.gadā, ar uzvārdiem! (no Viļņas arhīva)
- Ukru pagasts, Tautas skaitīšana 1941.gadā. (Latvijas valsts vēstures arhīvs)
- Dobeles apkārtnes muižas (Latvijas vācu savienības apkopotā informācija)
- Šauļu latviešu luterāņu draudzes baznīcu grāmatas - kristītie, laulātie, mirušie (Raduraksti.lv)